Pāriet uz saturu

Baltalksnis

Vikipēdijas lapa
Baltalksnis
Alnus incana ((L.) Moench)
Baltalksnis
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaDižskābaržu rinda (Fagales)
DzimtaBērzu dzimta (Betulaceae)
ĢintsAlkšņi (Alnus)
SugaBaltalksnis (A. incana)
Baltalksnis Vikikrātuvē

Baltalksnis (Alnus incana (L.) Moench) ir daudzgadīgs bērzu dzimtas koks. Latvijā bieži sastopams.

Tas ir līdz 20 m garš, vasarzaļš, vienmājas koks. Miza pelēka, gluda. Lapas veselas, olveidīgas ar nevienādi zobainu malu. Lapas pamats ieapaļš. Virspuse zaļa, kaila, apakšpuse pelēka, tūbaina. Vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas šķirti uz viena un tā paša koka. Vīrišķās ziedu spurdzes garas, nokarenas, sievišķās īsas, gandrīz sēdošas. Zied pirms lapu plaukšanas marta beigās un aprīlī, sēklas izbirst oktobrī.

Aug mitrās un krūmainās pļavās, zāļu purvos, upju ielejās pieupes uzskalotās augsnēs. Primāros mežos sastopams reti. Kā pioniersuga strauji aizaudzē nekoptas ganības, pamestas pļavas un tīrumus.

Baltalksnis aug dažviet Eiropā (Rietumeiropā, Skandināvijā, Alpu malā), Āzijā un Ziemeļamerikā.[1]

Baltalkšņa koksne galvenokārt tiek izmantota šķeldas un kurināmā sagatavošanai, mazāk tarai, šķiedras un plātņu ražošanai, kokogļu gatavošanai, gaļas un zivju kūpināšanai.[2]

  1. Izplatība
  2. M. Daugavietis. Baltalksnis Latvijā. Latvijas Valsts Mežzinātnes institūts "Silava", 2006. 108. lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]